Kādi ir veiksmīgi uzņēmēji

Ikviens, kurš veido savu biznesu vai dibina savu uzņēmumu vēlas kļūt par veiksmīgu uzņēmēju. Ja šādas vēlmes nebūtu, tad šis cilvēks neveidotu pats savu uzņēmumu. Protams, arī veiksme ir dažāda – uzņēmums var sekmīgi darboties, taču peļņa var būt pavisam maza. Taču, ja paveicas atrast kādu unikālu nišu, tad varbūt uzņēmums kļūst slavens un pazīstams, un peļņa ir ļoti skaista. Ne katrs var kļūt par uzņēmēju – lai par tādu kļūtu ir jāpiemīt noteiktām īpašībām (bani). Ne katrs cilvēks ir gatavs riskēt, taču šāda spēja ir gandrīz vai obligāta. Bizness katru dienu saistās ar dažādiem riskiem – ir daudz lietu, no kurām atkarīgs vai darījums būs sekmīgs vai nē. Ir lietas, kuras var paredzēt un pieņemt attiecīgu lēmumu, taču dažās jomās neko paredzēt skaidri nevar – viss ir uz 50/50, tāpēc ir vienkārši jāriskē vai jāmet monēta, lai pieņemtu lēmumu. Bieži vien ir jādarbojas ātri – nav laika visu apspriest un pajautāt kādam padomu, citreiz viss notiek diezgan lielā stresā, tāpēc arī šādos apstākļos ir jājūtas labi (cik nu tas ir iespējams). Arī personīgā dzīve var ciest biznesa dēļ, it īpaši pašos pirmsākumos, kad uzņēmums tikai veidojas un attīstās. Tāpēc ir jānosaka sev prioritātes (īpaši tad, ja ģimene jau ir). Uzņēmējam ir jāspēj paredzēt vairāki soļi uz priekšu. Tas ir kā labiem šaha spēlētājiem – jāzina jau vairāki gājieni uz priekšu, kā arī jābūt rezerves plānam, ja otrs izdara kādu negaidītu vai pārsteidzošu gājienu. Īsts uzņēmējs vienmēr virzās uz savu mērķi – viņš neļauj lietām plūst pašplūsmā. Principā ikvienai darbībai, ikvienam lēmumam būtu jābūt ar konkrētu mērķi, nevis ar domu – tad jau redzēs kas tur sanāks. Uzņēmējam ir jābūt arī aizrautīgam – viņam ir jāspēj pārliecināt un aizraut arī citus. Motivēti darbinieki strādās daudz labāk, nekā tad, ja darbiniekiem būs vienalga, ko viņi darbā dara. Tāpēc arī daudzi veiksmīgi uzņēmēji bieži vien uzsver to, ka darbinieks ir pats svarīgākais. Tā jau arī ir – ja pret darbiniekiem izturies slikti un necieni viņu darbu, tad darbinieki necentīsies darot to, kas viņiem jādara. Ar šādu vienaldzību darba kvalitāte nebūs diez ko laba, tāpēc uzņēmums var arī ciest zaudējumus. Taču pretējā gadījumā darbinieki ne tikai centīsies darīt savu darbu labi, viņi arī mēģinās kaut ko ieteikt, kas varētu uzlabot viņu darbu (tam, kas pats ikdienā nenodarbojas ar konkrētiem pienākumiem bieži vien ir grūti saprast kā uzlabot kādu sistēmu, lai darbs ietu raitāk. Tāpēc, ja uzņēmējs nāks pretī darbiniekiem, tad arī darbinieki nāks pretī uzņēmējam (credit pe loc doar cu buletinul). Ir labi, ja tev ir ieinteresēti un apmierināti darbinieki. Protams, nedrīkst arī aizmirst faktu, ka esi viņu priekšnieks, tāpēc nevajag arī pārāk sadraudzēties – tādā situācijā būs grūti kaut ko aizrādīt. Patiesībā, ja esi tiešām labs uzņēmējs, tad tu mierīgi spētu ne tikai izteikt rājienu, bet arī atlaist savu labāko draugu vai radinieku. Ja tu sāc domāt par to, ka vari otru aizvainot vai likt justies slikti, tad tā vairs nav veiksmīga uzņēmēja pazīme, jo uzņēmuma darbība tomēr ir pati svarīgākā, un to nedrīkst aizmirst. Cilvēki ir svarīgi, taču ne tik svarīgi kā uzņēmums, jo cilvēkus vienmēr var aizvietot ar kādu citu.